Nemunas deltas reģionālais parks

Lai saglabātu Nemunas deltas reģiona ainavu, tās dabisko ekosistēmu un kultūras mantojuma vērtības, 1992. gadā tika izveidots Nemunas deltas reģionālais parks, kas izceļas ar bagātīgu un daudzveidīgu ainavu.
Nemunas deltas reģionālā parka teritorija ietver sekļas Kuršu jomas līčus, plašu Nemunas deltas upju un strautu sistēmu, senleju ezerus (Žiogiai ezeri), Kroku Lankas ezeru, zemā Nemunas tecējuma palienes, reģionā lielāko polderu sistēmu, Aukštumalas augsto purvu un citus purvus.
Turklāt parkā atrodas Lietuvas lielākā sala – Rusnes sala (platība – 46 km²), kā arī Ventės Ragas pussala.

AINAVA

Nemunas deltas reģionālais parks sākas 48 km no ietekas (zemāk par Tīlži), kur Nemuna sadalās divās atzarēs – Rusnes un Gilijas upēs. 13 km no ietekas, pie Rusnes salas, Rusne tālāk sadalās Atmatā un Skirvitē.
Nemunas deltas līdzenumu pastāvīgi veido Nemunas atzari, kā arī Minijas, Šīšas, Tēneņa, Leites un citu upju deltas, kas pievienojas Nemunas deltai. Nemunas ietekā nepārtraukti nogulsnējas sedimenti, tādēļ deltas teritorija pakāpeniski paplašinās un virzās Kuršu jomas virzienā.
Ar deltas upju ainavu (Minija, Atmata, Skirvite, Rusne u.c.) un šīs vietas bioloģisko daudzveidību var iepazīties, dodoties laivu braucienos no Šilutes, Rusnes, Minijas vai Ventės.
Pie rietumu ezera krasta (gar ceļu uz Minijas (Minges) ciemu) apmeklētājiem ir uzcelts skatu tornis, no kura paveras skats uz šo unikālo ezeru Lietuvā, kā arī iespēja vērot tā bagātīgo putnu pasauli.
Nemunas delta ir viena no retajām vietām Lietuvā un Eiropā, kur joprojām saglabājušās pastāvīgi applūstošas lielas purvaino lapkoku mežu platības, kas ir Eiropas nozīmes biotopi. Šajos mežos un purvu kompleksos ligzdo daudzas retas putnu sugas, kas ir aizsargātas gan Lietuvā, gan Eiropas Savienībā, tostarp melnais stārķis, lielais klijāns, dzērve, ūpis u.c.
Zālajos pie Žalgirju meža atklāta viena no svarīgākajām ligzdošanas vietām Lietuvā lielajam tilbītem, kas ir globāli apdraudēta suga.
Aplūstošās teritorijas platība sasniedz apmēram 400 km². Pajūrim raksturīgi pavasara, rudens un ziemas plūdi.
Plūdi visbiežāk notiek pavasarī, kad Nemuna iziet no krastiem. Pavasara plūdi Nemunas lejtecē sākas marta beigās un sasniedz maksimālo līmeni 6–8 dienas pēc tam, kad upe izgājusi no gultnes.
Izlijušais ūdens un ledus sagrauj aizsargdambjus, applūdina apdzīvotas vietas, bojā ceļus, krastus un pārklāj auglīgas zemes platības ar nogulumiem.
Katru gadu plūdi rada lielus zaudējumus. Lielāko plūdu laikā tiek applūdinātas vairāk nekā 1500 cilvēku mājvietas, un ūdens pietuvojas pat Šilutes pilsētas pievārtei.

AUGU VALSTĪBA UN DZĪVNIEKU PASAULE

Nemunas deltas un tās apkārtējās teritorijas izceļas ar izcilu biotopu, floras un faunas daudzveidību. Nemunas deltas reģionālajā parkā ir reģistrētas vairāk nekā 600 ziedaugu sugas, no kurām 25 ir retas un apdraudētas, iekļautas Lietuvas Sarkanajā grāmatā.
Nemunas deltā atrasta viena no retākajām un izzūdošajām augu sugām Lietuvā – ūdens skara.
Īpaši vērtīgas ir deltas mitrās pļavas un smilšainie zālāji, kur aug sugas, kas sastopamas tikai Pajūres reģionā, tostarp sāļu grīslis, jūras mazmeldrs, jūras baldriāns un citas.
Deltā identificēti vairāk nekā 20 biotopu veidi, kas ir Eiropas nozīmes dabas teritorijas, tostarp upju grīvas, dubļaini upju krasti, lagūnas, smilšainie zālāji, sezonāli applūstošās pļavas un meži, mitrie lapu koku meži, augstie un pārejas purvi.
Starp daudzajām Nemunas deltas bezmugurkaulnieku sugām ir identificētas retas gliemju un kukaiņu sugas, kas iekļautas Lietuvas Sarkanajā grāmatā. To vidū ir ovālā bezzobīte, lielā karaļspāre, zaļā upjuspāre, dzeltenkājainā nīmnija, bruņotā spāre, bronzas krāšņspāre, purva spāre, dižtauriņš machaons, asinszāles zilenītis, pļavas raibenis un citas sugas.

Nemunas deltas ūdeņos sastopamas aptuveni 50 zivju sugu. Nemunas deltā un tai pieguļošajā Kuršu jomas daļā dzīvo vairākas retas zivju sugas, kas iekļautas Lietuvas Sarkanajā grāmatā, tostarp jūras nēģis, lasis un vijūns.
Nemunas deltas ūdeņos sastopamas arī retas Eiropas zivju sugas, piemēram, upes nēģis, mazais nēģis, salatis, platgalve, rūgtdūša, kečiga un sams.
Caur Nemunas lejteci stiepjas viens no nozīmīgākajiem migrācijas ceļiem Lietuvā daudzām diadromajām zivju sugām, tostarp nēģiem, lašiem, taimiņiem, ķīšiem, salakām, grunduļiem un citām.
Deltā nārsto salakas, salakas sīkzivis, sami un kečigas. Savukārt augstajos ūdens līmeņos applūstošajos senajos upju gultnēs un ezeros nārsto līdakas, zandarti, plaudis un raudas.
Nemunas delta jau izsenis ir pazīstama kā zvejnieku novads un ir viena no zivīm bagātākajām vietām Baltijas reģionā.
Makšķerēšana Nemunas deltas reģionālajā parkā ir atļauta, ievērojot makšķerēšanas noteikumus. Nārsta periodā drīkst zvejot tikai salakas, kas migrē no Kuršu jomas uz upēm.
Ziemas makšķerēšana uz ledus Kuršu jomā ir īpaši populāra un katru gadu piesaista tūkstošiem makšķernieku.

Nemunas deltas purvos un ūdeņos sastopamas daudzveidīgs abinieku un rāpuļu klāsts, tostarp retas un aizsargājamas sugas Lietuvā, piemēram, sarkanvēdera ugunskrupis un niedru krupis. Daudzviet deltā var sastapt parasto zalkti, savukārt purvos bieži sastopamas parastās odzes, kuras cilvēki parasti dēvē par “raibo čūsku”.
Nemunas deltas reģionālajā parkā reģistrētas 50 zīdītāju sugas, no kurām 14 ir iekļautas Lietuvas Sarkanajā grāmatā. Šajā teritorijā konstatētas arī vairākas Eiropā retas sikspārņu sugas, savukārt mežos dzīvo bērzu sicistas un sermuļi, bet upēs un ezeros – ūdri.
Daudzviet deltā var redzēt bieži sastopamās bebru mājas, kas šeit ir ļoti izplatītas. Deltas meži un purvi ir vissvarīgākā alnis populācijas patvēruma vieta Lietuvas Pajūres reģionā.
Visā Nemunas deltā, ieskaitot tās daļu, kas pieder Krievijas Federācijai, dzīvo vairākas vilku ģimenes.
Tomēr Nemunas delta visvairāk ir pazīstama kā putnu valstība.

Nemunas deltā reģistrētas vairāk nekā 300 putnu sugas, no kurām aptuveni 180 sugas šeit ligzdo.
Deltas un apkārtējo applūstošo pļavu, purvu un mitro mežu teritorijas ir vienas no svarīgākajām retu un apdraudētu putnu ligzdošanas vietām Lietuvā. Nemunas deltas reģionālajā parkā ligzdo 58 putnu sugas, kas ir iekļautas Lietuvas Sarkanajā grāmatā, un 54 sugas, kas ir ES īpaši aizsargājamo putnu sarakstā.
Šajā unikālajā dabas teritorijā ligzdo globāli apdraudētas ūdens un purvu putnu sugas, tostarp lielais tilbīte un grieze, savukārt ligzdošanas sezonā šeit tiek novērota arī sarkanrīklīšu pīle.
Nemunas delta ir viena no svarīgākajām ligzdošanas vietām Lietuvā daudzām retām putnu sugām, piemēram, melnkakla dūkurim, lielajai dumpim, pelēkajai zoss, urvalim, platknābja pīlei, jūras ērglim, griezei, jūras šakālim, ķikutu, tumšajam ūdensstrazdam, mazajai zīriņai, melnajai zīriņai, lielajam pūcei, ūsu zīlītei un citām sugām.

Nemunas deltas reģionālais parks ir viena no nozīmīgākajām vietām Eiropā migrējošiem ūdensputniem.
Šajā unikālajā teritorijā atrodas starptautiskas nozīmes migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietas. Šeit apmetas ausainie dūkuri, lielie balti gārņi, ziemeļu gulbji, mazie gulbji, baltvaigu zosis, pelēkās, baltpieres un sējas zosis, brūnkakli, pelēkās, šaurastes, platknābja, sarkanvēdera un cekulainās pīles, garkakla gaigalas, lielie un mazie gauruži, tumšās pīles, dzērves, mazās kaijas, melnās zīriņi un daudzas citas ūdensputnu sugas.

Nemunas deltas reģionālā parka applūstošās pļavas ir viena no nozīmīgākajām ziemeļu gulbju atpūtas vietām Eiropā. Katru gadu martā un aprīlī šeit pulcējas līdz 4000 tundrā ligzdojošu ziemeļu gulbju, kuru skaļo trompetēšanu var dzirdēt daudzviet deltā.
Deltu ieskaujošās mitrās pļavas ir arī viena no svarīgākajām baltpieres un pelēko zosu atpūtas vietām Eiropā. Lielu pavasara plūdu laikā šeit var novērot milzīgus baltpieres zosu barus, kas šajā reģionā apstājas ceļā uz ligzdošanas vietām Arktikas tundrā – dažkārt to skaits sasniedz līdz 100 000 putnu.
Nemunas deltā pavasara migrācijas laikā tiek reģistrēti Lietuvā lielākie migrējošo sarkanvēdera un dzeltenvēdera pīļu, brūnkakļu, šaurastes, platknābja, pelēko pīļu un tumšo pīļu bari.
Deltas seklūdeņi, smilšainās salas un apkārtējās mitrās pļavas ir vienas no svarīgākajām atpūtas vietām migrējošajiem bridējputniem Baltijas reģionā. Pēdējos gados šeit novēroti lieli ķīvīšu (līdz 11 000), ķikutu (līdz 8 000), tumšo ūdensstrazdu (līdz 500) un citu bridējputnu bari.
Vasaras beigās (jūlijs – augusts) deltā var novērot melnās zīriņu barus. Tā ir vienīgā vieta Lietuvā, kur ik gadu pulcējas līdz 15 000 šo Eiropā reto putnu.

Nemunas delta ir viena no svarīgākajām migrējošo sarkanvēdera un cekulaino pīļu atpūtas vietām Eiropā. Pēdējos gados rudenīgas migrācijas laikā šeit novērotas aptuveni 40 000 sarkanvēdera pīļu un līdz 50 000 cekulaino pīļu.
1993. gadā Nemunas deltas reģionālais parks tika atzīts par starptautiski nozīmīgu teritoriju migrējošajiem putniem, pamatojoties uz Ramsāres konvencijas kritērijiem. 2004. gadā parks tika iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”, kas aptver ES nozīmes dabas teritorijas.

Nemunas deltas reģionālajā parkā tiek īstenota lielākā ūdensputnu un to svarīgāko dzīvotņu aizsardzības programma, ko atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP) un citas starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas. Programma „Spārni virs ūdeņiem“ ir veltīta svarīgāko migrējošo ūdensputnu ziemošanas un atpūtas vietu saglabāšanai visā Rietumpaleartikas migrācijas ceļā, tostarp Nemunas deltā.
Pavasarī milzīgi migrējošo ūdensputnu bari piesaista putnu vērošanas entuziastus. Lielākie migrējošo gulbju, zosu un pīļu bari Nemunas deltā novērojami martā un aprīlī uz plūdu appludinātajām pļavām Rupkalvių un Žalgirių ornitoloģiskajos rezervātos (gar Šilutė – Rusnė ceļu), Sausgalvių ornitoloģiskajā rezervātā (pie Sausgalvių ciema), Rusnes salas dienvidu daļā, Minijas vecupes botāniskajā – zooloģiskajā rezervātā un citās deltas vietās.
No augusta līdz oktobrim lielus migrējošo ūdensputnu barus iespējams vērot Kintų zivju dīķos, kā arī no skatu platformām un novērošanas torņiem, kas izveidoti putnu vērotājiem pie Krokų Lankos ezera, Ventės Ragas un Rusnes salas, kā arī uz Aukštumalas un Pakalnės dabas takām. Tomēr lielāko putnu daudzveidību var novērot laivu braucienu laikā pa Kniaupo līci, Krokų Lankos ezeru un smilšu salām pie Atmatas upes ietekas.
Oktobrī putnu vērotāji tiek aicināti uz ikgadējiem migrējošo putnu pavadīšanas svētkiem, kas norisinās Pajūres reģionā, kā arī uz tradicionālo “Putnu ralliju” – sacensībām putnu vērotājiem, kurās piedalās gan amatieri, gan profesionāļi.

aApmeklētāji tiek aicināti iepazīt putnu migrāciju Tadasa Ivanauska Zooloģijas muzeja Ventės Raga ornitoloģiskajā stacijā. Stacijā izveidots neliels muzejs, kur var iepazīties ar putnu gredzenošanas vēsturi, migrācijas pētījumiem un unikālo Nemunas deltas putnu pasauli.
Ventės Rags ir ārkārtīgi nozīmīga vieta migrējošiem putniem. Dažreiz vienas dienas laikā caur šo vietu pārlido līdz 300 000 putnu. 1929. gadā profesors Tadas Ivanauskas izveidoja Ventės Raga putnu gredzenošanas staciju, kas šodien ir viena no senākajām šāda veida stacijām pasaulē.
Pēdējās desmitgadēs stacijā uzstādītas pasaulē lielākās putnu ķeršanas slazdi, kuru platums ir 60 metri un augstums – 25 metri, kā arī modernas “zigzaga” slazdu sistēmas. Šīs slazdus izstrādāja Leons Jezerskas, kas ilgus gadus bija ornitoloģiskās stacijas direktors.
Kopš stacijas dibināšanas Ventės Raga ornitoloģiskajā stacijā ir gredzenoti ap 2 miljoniem putnu, kas pārstāv 226 dažādas sugas. Vairāk nekā 95% no visiem gredzenotajiem putniem ir mazie zvirbuļveidīgie, tostarp stāri, lielās zīlītes, bezdelīgas un citi.
Pēdējos gados stacija katru gadu saņem 300–400 ziņojumus par gredzenotiem putniem, kas ir atrasti dažādās Eiropas, Āzijas un Āfrikas valstīs.

Nemunas deltas reģionālā parka informācija
Vairāk informācijas: www.nemunodelta.lt, www.saugoma.lt