Gardamas – vēsturisks ciemats uz ceļa starp Švėkšnu un Žemaičių Naumiesti
Gardamas ir vēsturisks ciemats, kas atrodas uz ceļa starp Švėkšnu un Žemaičių Naumiesti. Tā nosaukums nāk no vārda gardas, kas nozīmē nožogotu vietu, cietoksni vai pat pili. Vēstures avotos tas pirmo reizi minēts 1561. gadā, kad tā zeme tika izmērīta pēc valaka mērvienības (tradicionālais zemes mērījums). 1562. gadā tas minēts kā vietvalža centrs, kas pārvaldīja karaliskās īpašuma zemes no Laukstēniem līdz Juodžiem un Vanagiem. 18. gadsimtā Gardamu sāka saukt par ciematu. Tas ir pazīstams ne tikai ar skaisto dabu un gleznainajām Teneņa nogāzēm, bet arī ar “Mažvīda ceļu” un Lurdu.
Tiek uzskatīts, ka pirmā baznīca Gardamā tika uzcelta 17. gadsimtā, taču tā nodega ugunsgrēkā. 1706. gadā tās vietā tika uzcelta jauna koka baznīca. Pēc kariem ar vāciešiem Gardama sāka attīstīties, jo atvērās tirdzniecības ceļi caur Žemaitiju. Tomēr, kad Žemaičių Naumiestis sāka augt, Gardama nozīme samazinājās. Pēc 1795. gada, kad Krievijas impērija okupēja Lietuvu, valsts zemnieku statuss pasliktinājās nodokļu un karaklausības dēļ.
Drukas aizlieguma laikā robeža tika stingri apsargāta, un Naumiestis–Gardama–Švėkšna ceļš tika uzskatīts par otro robežlīniju. 19. gadsimta beigās Gardama kļuva par vienu no grāmatu kontrabandas centriem, kur tika izplatīta aizliegtā lietuviešu literatūra.
Pašreizējā Svēto Roka baznīca tika uzcelta 1932. gadā. 20. gadsimta sākumā baznīcas nogāzē tika uzcelts brīnumainais Lurds. Niša no laukakmeņiem ir aptuveni 1,8 metrus augsta. Ir dažādas versijas par tā izcelsmi: daži saka, ka tur parādījusies Jaunava Marija, bet citi uzskata, ka cilvēks, kura bērns brīnumaini izveseļojās, uzcēla to kā pateicību.
Lurda priekšā atrodas aka, kas nekad neaizsalst un neizžūst. Pa labi no Lurda ir 14 akmens pakāpieni, kas simbolizē Krusta ceļa 14 stacijas. Vietējie iedzīvotāji saka, ka, kāpjot pa šiem pakāpieniem, cilvēks iziet cauri Krusta ceļam.
Lurds ir vieta, kur vienmēr zied puķes un deg sveces. Šeit cilvēki klusumā pauž savas bēdas un prieku, un svētā ūdens avots dod cerību un mierinājumu.