Švėkšna ir pilsētiņa, kas slavena ar augstāko (65 m) divtorņu sarkano ķieģeļu baznīcu Šilutes rajonā, kā arī ar 19. gadsimtā izveidoto grāfu Plāteru parku, kurā atrodas iespaidīga liepu aleja, Genovaitės villa, dīķi un skulptūras.
Vēsturiski Švėkšna piederēja Žemaitijai, tāpēc tās pilsētbūvniecības struktūra atšķiras no Mazās Lietuvas pilsētām. Agrāk tā bija pierobežas pilsēta starp Austrumprūsiju un Lietuvas dižkunigaitiju. Rakstītajos avotos Švėkšna pirmo reizi minēta 1503. gadā.
Švėkšnas muiža tika dibināta 15. gadsimta otrajā pusē no Žemaitijas dižciltīgās Kęsgailu dzimtas. Pirmā baznīca tika uzcelta 1509. gadā. 1624–1644 gados, kad Švėkšnu pārvaldīja Jeronimas Krišpinas Kiršenšteinas, muižā darbojās papīra, stikla un šaujampulvera darbnīcas – vienas no pirmajām dzimtbūšanas manufaktūrām Žemaitijā.
Pēdējie Švėkšnas īpašnieki – Plāteri, kuru īpašumi aptvēra ap 33 000 hektāru zemes (ieskaitot Pajūris muižu), un viņiem piederēja vairāk nekā 5000 dzimtzemnieku. 1820. gadā grāfa īpašumi tika sadalīti četriem dēliem, un tādējādi izveidojās četras muižas: Švėkšnas, Vilkēnas, Gedminaiču un Stemplu muižas.
Švėkšnas kapsētā apbedīts ievērojamais 19. gadsimta lietuviešu dzejnieks un vēsturnieks Simonas Stanevičius. Interesants fakts – arheologi netālu no Švėkšnas kapsētas atrada septiņas senās Ēģiptes kulta statujas, kas attēlo ēģiptiešu dievus un priesterus.
Mūsdienās Švėkšna ir īpaša ne tikai savas bagātās vēstures dēļ, bet arī pateicoties gleznainajai dabai, arhitektūras pieminekļiem un ievērojamām personībām, kas šeit dzimušas. Pilsētas centrā atrodas bruģēts tirgus laukums, kurā katru ceturtdienu notiek aktīva tirdzniecība.
Švėkšnas baznīca un vēsturiskā arhitektūra piesaista jaunlaulātos un lietuviešu filmu veidotājus. Viens no pilsētas svarīgākajiem arhitektūras pieminekļiem ir neogotiskā baznīca, kas tika uzcelta 1905. gadā pēc zviedru arhitekta Karla Eduarda Strandmana projekta.
Baznīcas celtniecību finansēja Švėkšnas un Vilkēnas Plāteri, kā arī Švėkšnas un apkārtējo draudžu iedzīvotāji, kuri dāsni ziedoja celtniecībai. Daļa līdzekļu tika savākta no lietuviešu emigrantiem ASV.
Viens no retajiem arhitektūras objektiem Lietuvā ir arkveida gājēju viadukts, kas uzbūvēts ap 1885. gadu, un tas savieno baznīcas pagalmu ar parku.
Švėkšna lepojas ar aktīvu kopienu, kas rūpējas par pilsētas skaistumu un padara Švėkšnas vārdu pazīstamu visā Lietuvā.